Arvien pieaugošā nepieciešamība nodrošināt un panākt moderno tehnoloģiju zināšanas sievietēm kas ir bez darba un tām, kuras savulaik nemācījās skolā, šodien ir ļoti aktuāls visā Eiropā, tostarp arī Latvijā. Tik pat nozīmīgi ir fakts, ka darba tirgus specifika netieši rada nevienlīdzību arī moderno tehnoloģiju jomā, kur dažādu iemeslu dēļ sievietes vecumā no 35 līdz 55 datoru, internetu un līdzīgas tehnoloģijas izmanto daudzkārt mazāk kā vīrieši. Daudzas Eiropas institūcijas pēdējo 10 gadu laika nemitīgi norāda, ka sieviešu pasīvā interese par tehnoloģijām rada nopietnas sekas, ka mājsaimniecībā, savstarpējā komunikācijā, konkurētspēja darba tirgū, tā arī vispārējā mūža izglītības nodrošināšanā.

Ir maz valstu, kuras šo problēmu atzīst, ka problēmu, kas ir jārisina. Ja par to nerunā, nenozīmē, ka problēma nepastāv. Šī situācija ir specifiska, jo mūža izglītība ir brīva pēc katra indivīda izvēles, kur katrs lemj par sev nepieciešamu zināšanu, iemaņu vai prasmju uzlabošanu. Kā likums valsts tajā neiejaucas. Šobrīd, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji,  sievietes, kuras ģimenes, mājsaimniecības, atturības vai citu iemeslu dēļ nav draugos ar datoru vai internetu, tikai neizmanto sniegtās iespējas, bet arī sev negribot veicina sabiedrības regresu.

Apzinoties šo problēmu, mēs uzdevām sev jautājumu: veidojot izglītības shēmas, formālas vai neformālas, pieaugušajiem, īpaši sievietēm, vai tiek ņemtas vērā viņu vajadzības un intereses, kad zinām, ka sievietes ir tās, kas atrodas vistālāk no datoru un interneta pasaules? Vai tiek izmantota terminoloģija, kas ir saprotama sievietēm?

Vai pastāv iespēja, ka tiek veidoti speciali apmācības kursi tieši sievietēm, ievērojot viņu vajadzības? Un visbeidzot, vai nevar būt tā, ka stereotipus, ka sieviete un modernās tehnoloģijas nekad nebūs draugos izveido tieši tie, kas izstrādā apmācības programmas?

Izvēloties pareizu pētniecisku pieeju problēmas iemeslu apzināšanai, ar projektu mēs esam iecerējuši uzzināt konkrētās sieviešu grupas viedokli, noskaidrot vēlmes, kas palīdzēs labāk saprast kas trūkst vai kādai jābūt mūža izglītībai moderno tehnoloģiju jomā sievietēm. Materiāls, kas taps, tiks adresēts izglītības un apmācību organizētājiem, lai palīdzētu kvalitatīvāk sagatavot apmācības saturu un metodoloģiju, ņemot vērā konkrētās iedzīvotāju grupas īpatnības.

MT Sociologijas profesore Sherry Turkle savā grāmatā Dzīve uz ekrāna: Identitāte Interneta laikmetā precīzi apraksta, ka sieviete kļūst par moderno tehnoloģiju lietotāju tikai pēc tam, kad pārtrauc skatīties uz datoru kā programmatūras ierīci un sāk atpazīt to ka komunikācijas un izziņas instrumentu.

Ja jūs vēlaties sazināties ar Latvijas partneriem projektā, rakstiet: dd@ciaoproject.org vai zvaniet uz tel. 9110071, Dainim Dambeniekam.